 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
 Šis raksts ir par valsti. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Austrālija nozīmēm. |
| Commonwealth of Australia
Austrālijas Savienība
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Advance Australia Fair |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Kanbera |
|||||
| Lielākā pilsēta | Sidneja | |||||
| Valsts valodas | angļu (de fakto) | |||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija | |||||
| - | Monarhs | Karaliene Elizabete II | ||||
| - | Ģenerālgubernators | Maikls Džeferijs | ||||
| - | Premjerministrs | Kevins Rads | ||||
| Neatkarība | no Lielbritānijas | |||||
| - | konstitūcija | 1901.g. 1.janvāris | ||||
| - | Vestminsteras statūti | 1931.g. 11.decembris (pieņemti 1939.g. 9.septembrī) | ||||
| - | Austrālijas akts | 1986.g. 3.marts | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 7 741 220 km² (6) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008 g. | 21 225 000 (53) | ||||
| - | Blīvums | 2,6/km² (224) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 718.4 miljardi (17) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 34 359 (14) | ||||
| HDI (2007) | 0,962 (augsts) (3) | |||||
| Valūta | Austrālijas dolārs (AUD) |
|||||
| Laika zona | vairākas (UTC+8 līdz +10,5) | |||||
| - | Vasarā (DST) | vairākas (UTC+9 līdz +11,5) | ||||
| Interneta domēns | .au | |||||
| ISO 3166-1 kods | 036 / AUS / AU | |||||
| Tālsarunu kods | +61 | |||||
Austrālija (Australia), Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia) ir valsts dienvidu puslodē. Ietver sevī visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un citas mazākas salas piekrastē. Indijas un Klusajā okeānā atrodas tā saucamās Austrālijas ārējās teritorijas - Ziemassvētku sala, Norfolkas sala, Koraļļu jūras salu teritorija, Ašmora un Kartjē salas, Hērda un Makdonalda salas, kā arī Austrālijas štatiem administratīvi pakļautās Lorda Hava sala un Makvori sala. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ir Indonēzija, Austrumtimora, Papua-Jaungvineja ziemeļos, Zālamana Salas, Vanuatu, Jaunkaledonija ziemeļaustrumos un Jaunzēlande dienvidaustrumos. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kura aizņem visu kontinentu.
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni.[1] Pirmie no Eiropas Austrāliju sasniedza salīdzinoši nesen, tikai 1606. gadā, kad tur ieradās holandiešu pētnieki. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste un Jaundienvidvelsā izveidoja noziedznieku koloniju, kurus izsūtīja no savas valsts.
Satura rādītājs |
Valdība
Austrālija ir konstitucionāla federatīva monarhija. Tagadējā konstitūcija ir spēkā kopš 1901. gada 1. janvāra (vēlāk izdarīti grozījumi un papildinājumi). Valsts galva ir Apvienotās Karalistes karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru ieceļ pēc Austrālijas valdības priekšlikuma. Faktiski generālgubernatora pilnvaras realizē Austrālijas valdība - ministru kabinets. Ģenerālgubernatoram ir konsultatīvs orgāns - Federālā izpildpadome, ko ieceļ ģenerālgubernators. Federālie izpildpadomes locekļi ir visi kabineta ministri. Likumdevēja orgāns ir fed. parlaments, kurā ietilpst Lielbritānijas karaliene (to pārstāv ģenerālgubernators), Pārstāvju palāta un senāts. Pārstāvju palātu (148 deputāti) uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās un tiesiskās vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas. No Ziemeļu terir. ievēlē 1 pārstāvi, no Federālās galvaspilsētas teritorija - 2 pārstāvjus. Senātā ir 76 senatori (12 no katra štata un 2 no katras teritorijas), ko uz 6 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās. Ik pēc 3 gadiem tiek atjaunota puse senāta sastāva. Likumdošanā abas palātas ir līdztiesīgas, izņemot finanšu likumprojektus, kurus var iesniegt tikai Pārstāvju palātā, bet senātam nav tiesību izdarīt tajos grozījumus. Abu palātu pieņemtie likumprojekti stājas spēkā, kad tos parakstījis ģenerālgubernators. Izpildvara ir Lielbritānijas karalienei, ko pārstāv ģenerālgubernators, un valdībai, ko vada premjerministrs. Ministriem jābūt parlamenta locekļiem. Kopš 1956. gada noteikta britu valdības sistēma, saskaņā ar kuru no 26 ministriem tikai 12 ietilpst ministru kabinetā. Ministru kabinets formāli kolektīvi ir atbildīgs fed. parlamenta Pārstāvju palātai.
Katram štatam ir sava konstitūcija, parlaments un valdība. Štatu varas un pārvaldes orgānu sistēmu nosaka šo statu konstitūcijas. Štatu galva ir gubernators, ko ieceļ Lielbritānijas Ārlietu ministrija pēc štata valdības priekšlikuma. Faktiski štatu pārvalda štata valdība, ko vada premjerministrs. Likumdevēju orgāns ir divpalātu parlaments (Kvīnslendā - viepalātas).
Vietējās pašpārvaldes orgānu sistēma ir decentralizēta un tās organizāciju un tiesisko stāvokli noteic štatu likumdošana. Pilsētās, grāfistēs, apgabalos u.c. ir vēlētas municipālas padomes. Vairākos štatos vietējo orgānu vēlēšanās ir tā saucamais plurālais votums. Šo orgānu kompetencē ir veselības aizsardzība, ceļu saimniecība, skolu lietas. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir Austrālijas pilsoņiem un Lielbritānijas pavalstniekiem no 21 gada vecuma (dzīvesvietas cenzs ne mazāks par 6 mēnešiem, konkrētā vēlēšanu apgabalā - ne mazāks par 3 mēnešiem). Piedalīšanās balsošanā ir obligāta (par nepiedalīšanos draud naudas sods). Vēlēšanu apg. izveidošanā lieto t.s. nevienādo iedzīvotāju sadalījumu, lai maksimāli ierobežotu kreiso spēku pārstāvību parlamentā. Aborigēniem vēlēšanu tiesību nav. Tiesu sistēmā ietilpst fed. tiesas un štatu tiesas. Augst. tiesu instance ir Augstākā tiesa, kas ir augstākā apelācijas tiesa, dažās lietās pirmās instances tiesa, konstitucionālā tiesa. Tās loc. ieceļ ģenerālgubernators uz visu mūžu. Katrā štatā ir augstākā tiesa, ko ieceļ gubernators. Tiesas ir arī pārējās administratīvi terit. vienībās.
Vēsture
Dienvidaustrumu Āzijas Homo sapiens Austrālijā ieradās jau ap 40 000. g. p.m.ē. Tad Indonēzija vēl nebija atdalījusies no Āzijas un Jaungvineja - no Austrālijas, tādēļ lielu daļu ceļa klejotāju ciltis - nomadi – varēja veikt kājām. Savukārt ūdensšķirtņu pārvarēšanai, kas tolaik nepārsniedza 100 km, izmantoja plostus un laivas. Sākumā iedzīvotāji koncentrējās kontinenta krastu tuvumā, bet , jo tur varēja nodarboties ar zvejniecību, kā arī medīt dzīvniekus un vākt augļus un saknes. Pirmās apmetnes, pēc pagaidām veiktajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, atradušā pie Dienvidaustrālijas ezeriem.
Visizplatītākais medību paņēmiens bijis izveidot uguns loku, aizšķērsojot ceļu bēgošajiem un pārbaidītajiem dzīvniekiem, lai tos būtu vieglāk noķert un pieveikt, bet vispopulārākie ieroči bija šķēpi un bumerangi (metami srpjveida koki). Ap 30 000. g. p.m.ē. pamatiedzīvotāji jau izmantoja nosmailinātus akmens cirvjus, lai vieglāk ierīkotu apmetnes, t.i. varētu izcirst kokus izdevīgās vietās. Ap 10 000. g. p.m.ē. manāmi cēlās jūras līmenis un iedzīvotāji bija spiesti pamest piekrastes zonu un virzīties dziļāk kontinentā.
Tā kā Austrālijas pamatiedzīvotāji bija nomadu ciltis, tad viņu apmetnes nebija patstāvīgas. Apmetne atradās vienā vietā tik ilgi, kamēr nepasīka tuvākās pārtikas resursi. Mājokļu veidi atšķīrās atkarībā no apkārtējās vides īpatnībām, piem., sausā un karstā apvidū uzslēja zāļu nojumes, jo apkārtnē bija minimāli pārtikas resursi un bieži jau pēc nedēļas cilts bija spiesta pārcelties, bet savukārt vēsākos apvidos ezeru tuvumā bieži tika celtas zaru un akmens būdas, jo tur netrūka pārtikas resursu un cilts varēja apmesties vienā vietā mēnešiem ilgi. Mājokļu tuvumā atradās akmens pavardi, kas kalpoja ēdiena pagatavošana, deva gaismu un siltumu, kā arī aizbaidīja plēsīgos zvērus. Par cik ciltis dzīvoja lielos attālumos viena no otras neizveidojās viena vienota valoda, bet katrai ciltij tā bija atšķirīga.
1606. gadā holandiešu jūrasbraucējs V. Janszons sasniedza Jorkas raga pss. krastus, bet 1616. gadā holandietis D. Hartogs - kontinenta Rietumu krastu Stīpointas apvidū. 17. gs. 20. - 30. gados holandiešu jūrasbraucēji apbrauca lielu daļu rietumaustrāliju un dienvidaustrāliju. Rietumaustrālijas (t.s. Jaunholandes) krasti tika atzīti par kolonizēšanai nepiemērotiem. A. Tasmans 1642. gadā apbrauca kontinentu no dienvidiem un atklāja Van Dīmena Zemi (Tasmāniju), bet 1644. gadā izpētīja ziemeļu krastu. Austrumu krastu visā ~3000 km garumā 1770. gadā atklāja angļu jūrasbraucējs Dž. Kuks un pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu. Pēc Ziemeļamerikas kolonijas zaudēšanas 1776. gadā (ASV tad ieguva neatkarību) angļi nolēma dibināt Austrālijā katorgas koloniju. 1788. gadā nodibināta pirmā apmetne pie Portdžeksona līča (tagad. Sidneja) un Jaundienvidvelsas kolonija. No 1803. gada kolonizēta Tasmānija sala.
Austrālija bija beztiesīga "balto" katorga līdz 19. gs. vidum. Austrālijas pirmiedzīvotājus kolonizatori iznīcināja (tasmāniešus līdz 1870 pilnīgi) vai aizdzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem.
No 19. gs. sākuma Austrālijā attīstījās aitkopība. 30. gados radās pirmie rūpnieciskie uzņēmumi. Kapitālisma attīstību kavēja mazražīgais katordznieku darbs. 1830. gadā Jaundienvidvelsā bija tikai 14 tūkstoši jeb 18% brīvu ieceļotāju. 30. gados tika veicināta brīva imigrācija. Radās jaunas kolonijas: Tasmānija (1825), Rietumaustrālija (1829), Dienvidaustrālija (1836) Viktorija (1851). 19. gs. 2. pusē zelta drudža laikā (1851. - 1861.) Austrālijas iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz trīskārt, attīstījās ekonomika, veidojās strādnieku šķira. 1855. gadā pašpārvaldi ieguva Jaundienvidvelsa, Viktorija, Dienvidaustrālija, Tasmānija; 1859. gadā no Jaundienvidvelsas atdalījās Kvīnslenda, 1863. gadā tika izveidota Ziemeļu teritorija. 1872. gadā Viktorijas demokr. asociācija pievienojās I Internacionālei. 1891. gadā nodibinājās Austrālijas Leiboristu partija. Augošā burž. vērsās pret koloniju sākotnējo norobežošanos (tirgus un muitas barjeras).
1901. gada 1. janvārī apvienojoties 6 kolonijām federācijā, nodibinājās Austrālijas Savienība (domīnijas statuss līdz 1947. gadam). Austrālija kļuva par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par koloniju valsti (1906. gadā Lielbritānija nodeva Austrālijas Papua, 1920. gadā Tautu Savienība - mandātu uz bij. Vācijas kolon. Jaungvineju un Nauru).
Austrālija aktīvi atbalstīja Lielbritānijas impērijas tieksmes. Leiboristu valdība (1904., 1908. - 1909., 1910. - 1913., 1914. - 1917.) īstenoja buržuāziski liberāru politiku. 19. gs. b. - 20. gs. sāk. Austrālijas kapitālisms pārauga imperiālisma stadijā. Burž. izdevās uzpirkt strādniecības virsslāni, sašķelt strādnieku kustību - tajā pastiprinājās oportūnisms un reformisms. 1920. gadā nodibinājās Austrālijas komunistiskā partija.
1. pasaules karā piedalījās Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpuss. 2. pasaules karā Austrālija bija antihitleriskās koalīcijas locekle. Austrālijas teritorijā tika izvietotas ASV gaisa un jūras kara bāzes, rūpniecība pārorientējās uz kara pasūtījumiem. Pēc kara Austrālija centās iegūt Lielbritānijas zaudētās pozīcijas DA Āzijā, pastiprinājās ASV ietekme. Austrālija bija iesaistījusies ASV intervencijā Korejā (1950. - 1953.), angļu kolon. karā Malajā, 1965. - 1971. ASV agresijā Vjetnamā. Ārpolitikā Austrālijas Leiboristu part. valdība centās īstenot neatkarīgu kursu, vēršas pret bruņošanās, īpaši kodolbruņošanās paplašināsanu. ANO locekle kopš 1945. gada, ANZUS (Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV Klusā reģiona drošības savienība) locekle kopš 1951. gada 1 septembra (vienošanās noslēgta Austrālijas galvaspilsētā Kanberā), Āzijas un Klusā okeāna padomes locekle kopš 1966. gada.
Štati un teritorijas
Štati
| Štats | Abvriatūra | Iedz. skaits štatā | Galvaspilsēta | Iedz. skaits galvasp. |
 Jaundienvidvelsa |
NSW | 6,889,100 | Sidneja | 4,284,379 |
.svg){kind=small} Viktorija |
VIC | 5,205,200 | Melburna | 3,806,092 |
 Kvīnslenda |
QLD | 4,182,100 | Brisbena | 1,820,400 |
 Rietumaustrālija |
WA | 2,118,500 | Pērta | 1,554,769 |
 Dienvidaustrālija |
SA | 1,584,500 | Adelaida | 1,146,119 |
 Tasmānija |
TAS | 493,300 | Hobārta | 205,566 |
Teritorijas
| Štats | Abvriatūra | Iedz. skaits štatā | Galvaspilsēta | Iedz. skaits galvasp. |
 Austrālijas Galvaspilsētas Teritorija |
ACT | 339,900 | Kanbera | 333,940 |
 Džervisbejas Teritorija |
JBT | 611 | ||
 Ziemeļu Terirorija |
NT | 215,000 | Darvina | 114,368 |
No 1926 līdz 1931, eksistēja arī "Centrālās Austrālijas" teritorija, kas tika izveidota starp 20. un 26. paralēli un vēlāk tika iekļauta Ziemeļu Teritorijas sastāvā.
Ārējās teritorijas
Ašmora un Kartjē salas- Austrālijas Antarktīdas Teritorija
Norfolkas Sala
Ziemsvētku Sala
Kokosu (Kīlinga) salas- Koraļļu Jūras Salu Teritorija
- Hērda Sala un Makdonalda Salas
- Tagadējā Papua-Jaungvineja (No 1949. līdz 1972. gadam)
_Islands.svg){kind=small}
Iedzīvotāji
| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1970 | 12,710,000 |
| 1980 | 14,500,000 |
| 1985 | 15,750,000 |
| 1990 | 17,060,000 |
| 1995 | 18,060,000 |
| 2000 | 19,180,000 |
| 2003 | 19,890,000 |
| 2006 | 20,500,000 |
| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1828 | 0,040,000 |
| 1851 | 0,400,000 |
| 1861 | 1,150,000 |
| 1881 | 2,250,000 |
| 1901 | 3,770,000 |
| 1921 | 5,440,000 |
| 1940 | 7,080,000 |
| 1950 | 8,310,000 |
| 1960 | 10,390,000 |
Aborigēni, kurus līdz 1968. gadam Austrālijā oficiālā statistika neuzskaitīja, kopā ar metisiem ir tikai ~1% iedzīvotāju. Tos veido ~300 valodās runājošu cilšu grupa, mazāk kā viena trešdaļa aborigēnu dzīvo rezervātos (izolētos, dzīvei mazpiemērotos ziemeļu un centrālajos apvidos). Pārējie apmetušies fermās, pilsētās, strādā nekvalificētu darbu.
Austrāliešu nāciju veido galvenokārt angļu, skotu, īru un velsiešu pēcteči (74,1% angloaustrālieši), kā arī Britu salās dzimušie imigranti. Pēc 2. pasaules kara palielinājās itāļu (4,5%), grieķu (2,2%), Vāciešu, holandiešu, spāņu, maltiešu, arī austrumeiropiešu tautu emigrantu ieceļošana, bet "krāsainā imigrācija" no 19. gs. beigām tika ierobežota. Pamatkontingents veidojās, sākot ar 19. gs. 2 pusi (pēc zelta atradņu atklāšanas 1851. - 1861. iedzīvotāju skaits trīškāršojās). 20. gs. dabiskais pieaugums jau ir pārsvarā pār mehānisko pieaugumu (imigrāciju).
Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Apdz. blīvums 3 cilv./km², Rietumaustrālijā 1 cilv. uz 7 km², Ziemeļu teritorijā pat 1 cilv. uz 15 km². Visblīvāk apdzīvota DA daļa - Viktorija (bez Melburnas - 6 cilv./km²) un A piekraste. Pilsētā ~86% iedz., 10 liel. pilsētās - divas trešdaļas Austrālijas iedz. (visas atrodas piekrastē). Austrālijas vidienē lauku mazpilsētas un kalnrūpniecības ciemati.
Reliģija
Reliģiskā piederība Austrālijā (pēc 2001. gada datiem):
- Katoļi - 26,4%
- Anglikāņi - 20,5%
- Kristieši - 20,5%
- Budisti - 1,9%
- Musulmaņi - 1,5%
- Citi - 1,2%
- Nenosacīts - 12,7%
- Netic nevienam - 15,3%
Politiskās partijas un arodbiedrības
- Austrālijas Leiboristu partija - dibināta 1891. gadā
- Austrālijas Liberālā partija - dibināta 1944. gadā
- Austrālijas Nacionālā partija - dibināta 1916. gadā
- Austrālijas Sociālā partija - dibināta 1972. gadā
- Austrālijas Komunistiskā partija - dibināta 1920. gadā
- Austrālijas arodbiedrību padome - dibināta 1927. gadā
Prese, radio, televīzija
Nozīmīgākie laikraksti:
- "The Australian" - 1964. gads
- "The Daily Telegraph" - 1996. gads
- "Daily Mirror" - 1944. gads
- "Herald Sun" - 1990. gads
- "Sydney Morning Herald" - 1831. gads
Inform. aģentūra "Australian Associated Press" dibināta 1940. gadā, radio kopš 1923. gada, TV kopš 1956. gada.
Bruņotie spēki
Austrālijas bruņoto spēku (Australian Defence Force (ADF)) personāla sastāvs ir 142 tūkstoši cilvēku (2005. gads). Austrālija militārie tēriņi uz 2004. gadu bija 16.65 miljoni ASV dolāru. Tos vada kara (Australian Army), aviācijas (Royal Australian Air Force) un jūras (Royal Australian Navy) kara spēku ministri. Sauszemes karaspēku komplektē pēc likuma par vispārējo karaklausību (karadienesta ilgums 2 gadi), gaisa karespēks un jūras kara flote sastāv no algotņiem. Bruņojumā ir tanki, bruņumašīnas, raķetes, kaujas lidmašīnas un helikopteri, dažāda tipa kuģi un zemūdenes. Bruņojums ražots galvenokārt ASV un Lielbritānijā. Austrālijas teritorijā ir ASV un Lielbritānijas kara bāzes.
Skatīt arī
Atsauces un piezīmes
|
|||||||||||||||||
|
|||||
