|
IEEE 802.11 ir bezvadu datortīklu standartu kopa. Šie standarti definē fizisko un kanāla slāni. Šos standartus parasti atšķir pēc fiziskā slāņa definīcijas. Wi-Fi ir Wi-Fi aliansei piederošs zīmols (brand), kuru lieto lai sertificētu dažādu ražotāju ierīču savstarpējo savietojamību. Wi-Fi standarti pilnībā nepārklājas ar 802.11 standartiem (bet lielākoties ir bāzētu uz tiem).
Fizikālais slānisSākotnējā 802.11 standartā, kurš tika pieņemts 1997. gadā bija definēti 3 fiziskā slāņa veidi:
Šeit bija divi ātrumi: 1 un 2 Mbit/s. Iekārtas, kas darbojās ar infrasarkanajiem stariem neražoja, tāpēc tam nebija lielas nozīmes. Ātrumi bija pārāk mazi un dažādu ražotāju izstrādājumi bija slikti savietojami savā starpā. 802.11aTā, kā sākotnējā standarta ātrumi bija pārāk mazi, 1999. gadā pieņēma 802.11 papildinājumu - 802.11a, kur maksimālais fiziskā slāņa datu pārraides ātrums ir 54Mbit/s. Šis standarts lieto tādus pašus kanāla slāņa protokolus kā sākotnējais 802.11 standarts, taču darbojas 5GHz frekvencē un lieto OFDM modulāciju. Šim standartam atbilstošie izstrādājumi bija pieejami relatīvi vēlu un bija dārgi, jo 5GHz elektronika bija dārga un maz pieejama. Sākotnējajiem izstrādājumiem bija arī problēmas ar attālumu (bezvadu tīkls tālu nevilka). Šī standarta galvenās priekšrocības ir lielāks lietojamo kanālu skaits (4-8 reizes vairāk kā 2,4GHz standartiem, atkarībā no jurisdikcijas) un mazāk traucējumu (2,4GHz ierīces ir izplatītākas). Šeit lietotā OFDM modulācijas shēma lieto 52 subnesējus, no kuriem datu pārraidei lieto 48 (atlikušie 4 ir sinhronizācijai). Subnesēju modulācija var būt BPSK, QPSK, 16QAM vai 64QAM. Katrs subnesējs aizņem 312,5kHz frekvenču joslu. 802.11bŠo standartu arī pieņema 1999. gadā. Tas lieto 2,4 GHz frekvenci un DSSS modulāciju. Te maksimālais fiziskā slāņa datu pārraides ātrums ir 11Mbit/s. 802.11b ir visizplatītākais bezvadu tīklu standarts, un ar to sākās bezvadu tīklu izplatība. 802.11g2003. gadā pieņema vēlvienu papildinājumu sākotnējam 802.11 standartam. Šeit lieto 802.11a modulāciju (OFDM) 2,4GHz frekvencē un maksimālais fiziskā slāņa datu pārraides ātrums ir 54Mbit/s. Šis standarts ir guvis plašāku izplatību nekā 802.11a, jo šādām frekvencēm aparatūru izgatavot sanāk lētāk. 802.11nŠis standarts vēl nav pieņemts, taču sagaidāms, ka te būs lielāks maksimālais datu pārraides ātrums (~200Mbit/s). To paredzēts panākt lietojot vienlaicīgi vairākas antenas. Lai arī standarts vēl nav pabeigts, jau ir pieejama draft standart (uzmetumstandarta) aparatūra. Šo ir paredzēts darbināt 2,4 un 5 GHz frekvencēs. Kanāla slānisKanāla slāņa protokols ir bāzēts uz ethernet, tomēr te ir dažas atšķirības, kuras nosaka fizikālā slāņa daba. Atšķirībā no ethernet, šeit ierīces nevar vienlaikus raidīt un uztvert, tāpēc ethernet lietotā CSMA/CD metode šeit nedarbojas. 802.11 tīklos lieto CSMA/CA (carrier sense multiple access / collision avoidance). Raidot gaisā arī ir ievērojami lielāka iespējamība, ka dati pazudīs vai tiks bojāti, salīdzinot ar kabeli. Ethernet tīklā visi datori ir vienlīdzīgi. 802.11 ir iespējami divi veidi:
Kadra struktūra802.11 kadri sastāv no 3 daļām: hedera (10-30 baiti), datiem (0-2312 baiti) un kontrolsummas (treilera)(FCS)(4 baiti).
Frame control lauka struktūra:
Adresācija802.11 atšķirībā no 802.3 (ethernet) kadra hederī var būt līdz 4 adresēm. Šiem tīkliem ir iespējami arī vairāki darba režīmi (ad-hoc jeb IBSS), infrastruktūra (ar pieejas punktu) un ESS (extended service set) - ar vairākiem savienotiem pieejas punktiem. Tīklā izšķir divu veidu ierīces - klientus un pieejas punktus (access points). Paketēm, kuras nāk no, vai iet uz pieejas punktu, ir aktīvs "no DS" un "uz DS" flag kadra kontoles laukā.
Izmantotā literatūra
|
This article is from Wikipedia. All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License.
Mercedes Car
This site monitored by SitePinger.net