Jūdaisms

Poll without page-refresh

Article on other languages:

	del.icio.us
	Digg
	Furl
	Reddit
	Rojo
	Add to OnlyWire

Dāvida zvaigzne ir viens no jūdaisma simboliem. Kaut radusies senatnē, par jūdaisma simbolu kļuvusi 17.gs. Zvaigznes 12 malas simbolizē 12 Izraēla ciltis. Tās apvienoja valdnieks Dāvids. Mūsdienās zvaigzne ir Izraēlas karoga galvenais simbols.

Jūdaisms (Ivritā: יַהֲדוּת) ir ebreju reliģija un kultūra, un ir viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Atbilstoši ebreju tradīcijai, Jūdaisma vēsture sākas ar derību starp Ābramu, ebreju ciltstēvu un Dievu (aptuveni 2000 gadus p.m.e.). Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām reliģijām, īpaši Kristietībai un Islāmam. Jūdaistu svētie raksti - Tora un Talmuds. Reliģija balstīta un principiem, kas apkopoti ebreju Bībelē (Tanakh), kas izvērstāk izskaidroti Talmudā. 2007. gadā aptuvenais ebreju skaits pasaulē bija 13,2 miljoni, no kuriem 41% dzīvo Izraēlā.

Toras rullis

Jūdaisms no citām reliģijām atšķiras ar to, ka tā centrālā autoritāte nav viena cilvēka vai grupas rokās, bet ir atrodama tā svētajos rakstos, tradīcijās un rabīnos, kas šos likumus un tekstus izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei. No saviem pirmsākumiem Jūdaisms ir pieturējies pie dažiem centrālajiem pamatprincipiem, galvenais no kuriem ir ticība vienam, visspēcīgam Dievam, kas radījis Visumu un turpina to valdīt. Jūdaisma būtība ir ticība tam, ka Dievs ir viens. Nekas nepastāv bez Viņa ziņas. Cilvēka grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai - var censties tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī aizgriezties no Dieva un doties maldu ceļos.

Savā sākotnējā veidošanās posmā Jūdaisms vēl nebija vienota reliģiska mācība. Pastāvēja daudz dažādu tā formu. Taču tās visas vienoja galvenā iezīme, kuru varētu apzīmēt kā radikālu monoteismu, t.i., ka Dievs kā absolūta, transcendentāla esamība radījis pasauli, vada un pārvalda to saskaņā ar savu dievišķo, cilvēkiem nesasniedzamo saprātu. Svētie raksti vēsta, ka Dievs Sinaja kalnā parādījies izraēļiem, (pravietim Mozum), noslēdzis ar tiem derību (līgumu) un devis tiem Toru. Šajā līgumā pausta Dieva griba, kura desmit baušļu (mizvoth) veidā nosaka, cilvēku dzīvi, to rīcību un savstarpējās attiecības. Tikai dzīvojot saskaņā ar dievišķo gribu cilvēki sasniegs pilnu harmoniju ar pasauli. Jūdaisms balstās uz Torā aprakstīto Dieva likumu studēšanu un ievērošanu.

Mozus pirms nāves Dieva instrukcijas aprakstījis piecās Vecās Derības grāmatās. Aplūkojot šo Vecās Derības aprakstu, kā arī desmit baušļu būtību kopējā dziļākā sociālpsiholoģiskā un filozofiskā interpretācijā, varam secināt, ka šīs mācības mērķis tā vai citādi, tieši vai pastarpināti bijis vienot ģimeni, dzimtu, cilti, tautu (ticība vienam Dievam), stiprināt cilvēku garu un morāli grūtajos tā laika pārbaudījumos. Tā, vēl Vecajā Derībā skaidri nojaušama reliģijas nozīme daudzu gadsimtu ilgajā civilizācijas attīstības ceļā.

Jūdaisma pamatprincipi

Gadsimtu gaītā, ir radušies dažādi Jūdaisma ticības principu formulējumi, un lai arī tie atšķiras dažās detaļās, tiem visiem ir vienota pamatideja. Gandrīz universālu akceptu ir guvuši Maimonida (Maimonides) trīspadsmit ticības principi. Sākotnēji tie tika uztverti diezgan pretrunīgi un pat ignorēti, taču laika gaitā tie ir akceptēti un lielākā daļa Ortodokso rabīnu uzskata, ka to ievērošana ir obligāta.

Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, ir Radītājs un Vadonis visam kas ir radīts; Viņš viens pats ir radījis, rada un radīs visas lietas.
Es zinu ar pilnību pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, ir Viens, un ka Viņam nav līdzīgo, ka Viņš viens ir mūsu Dievs, kas bija, ir un būs.
Es zinu ar pilnību pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, nav ķermenis, un ka Viņš ir brīvs no visām fiziskām īpašībām un ka ar Viņu nekas nevar fiziski līdzināties.
Es zinu ar pilnību pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, ir pirmais un pēdējais.
Es zinu ar pilnību pārliecību, ka tikai Radītāju, lai svētīts ir Viņa vārds, un tikai Viņu vienu ir pareizi pielūgt, un ka nav pareizi pielūgt kādu citu bez Viņa.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka visi pareģu darbi ir patiesi.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Mozus, mūsu skolotāja, lai miers ir viņam, pareģojumi bija patiesi un ka viņš bija galvenais pareģis gan starp tiem, kas nāca pirms viņa, gan starp tiem, kas nāca pēc viņa.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību ka visa Tora, kas mums ir pašlaik, ir tā pati kas tika dota Mozum, mūsu skolotājam, lai miers ir viņam.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka šī Tora netiks mainīta, un ka nekāda cita Likuma no Radītāja, lai svētīts ir Viņa vārds, nekad nebūs.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, zin visus cilvēku darbus un visas viņu domas; jo ir teikts: "[Viņš] kas radījis viņu visu sirdis, [Viņš] kas izprot visas viņu darbības."
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, apbalvo tos, kas ievēro Viņa baušļus un soda tos, kas pārkāpj tos.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Mesija nāks, un lai arī viņš var kavēties, es tik un tā katru dienu gaidu viņa atnākšanu.
Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka mirušie augšāmcelsies brīdī, kad Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, to vēlēsies un lai slavēts Viņa vārds mūžīgi mūžos.

Daži, kā piemēram rabīns Jozefs Albo un Raavads critizēja Maimonida sarakstu, jo tajā ir pārāk daudz punktu, kas lai arī patiesi, nav tīcības pamatbūtības, un tādējādi, pārāk daudziem ebrejiem draudot kļūšana par ķerceriem. Taču, ne Maimonids, nedz viņa laikabiedri šo sarakstu neuzskatīja par tādu, kas aptvertu visus ebreju ticējumus, bet drīzāk, tikai kā centrālās pamatidejas, kas rakstūrīgas Jūdaismam.

Jūdaisma likumu krājumi

Ebreju likumu un tradīciju (halakha) pamats ir Tora (Mozus piecas grāmatas). Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Torā ir 613 likumi, kas jāievēro katram ebrejam. Daudzi no tiem attiecas uz ceremonijām Jeruzalemes templī, un mūsdienās mazāk par 300 no šiem likumiem var tikt īstenoti. Lai arī pagātnē ir bijušas ebreju grupas, kas atzina tikai rakstōto Toras tekstu (piemēram - Sedukeji, Karaīti). lielākā daļa ebreju tic arī mutvārdu likumam. Šie mutvārdu likumi ir nākuši no senā Jūdaisma un mūsu ēras sākumā tika pierakstīti. Rabīniskais Jūdaisms vienmēr ir uzskatījis, kas Tora (rakstītais likums) no pašiem pirmsākumiem ir pastāvējis kopā ar mutvārdu likumu. Lai pamatotu šo uzskatu, ebreji norāda uz Toras tekstu, kur daudzas lietas nav līdz galam definētas un daudzas procedūras nav pilnībā izskaidrotas, tādējādi norādot uz to, ka senajos laikos lasītājam šīs zināšanas bija, jo tie pārvaldīja arī mutvārdu likumus. Rabīna Jūdas haNasi (Judah haNasi) laikā, ap 200 m.ē. gadu, liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti Mišnā (Mihsnah). Nākošo gadsimtu laikā šie teksti tika pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos Jūdaisma centros - Izraēlā un Babilonijā. Rezultātā, no šim Mišnas komentāriem radās Jeruzalemes un Babilonijas Talmudi. Laika gaitā, par galveno ir kļuvis Babilonijas Talmuds.

Halakha, reliģiskais Jūdaisma dzīvesveids, ir balstīts uz Toras lasīšanu, un mutvārdu likumiem - Mišnu, Midrašu (Midrash), Talmudu un tā komentāriem. Halakha sistēma ir attīstījusies gadsimtu laikā ņemot vērā atzītu rabīnu lēmumus un komentārus.

Jūdaisma novirzieni

Vēlīnajos Viduslaikos, kad Eiropu un Tuvos Austrumus atdalīja robeža starp kristiešu un musulmaņu valstīm, ebreji arī sadalījās divās lielās grupās. Centrālās un Austrupeiropas ebreji kas dzīvoja Vācijā, Polijā, Austroungārijā un Krievijā tika saukti par Aškenazi. Ebreji no Spānijas un Vidusjūras reģiona tiek saukti par Sefardiem. Kad Sefardu ebrejus 1492. gadā izdzina no Spānijas, viņi apmetās Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Tālajos Austumos un Ziemeļeiropā. Šīs divām grupām ir atšķirības rituālos un kultūras paražās, bet viņu teoloģija ir vienāda.

Pēdējo pāris gadsimtu laikā Aškenazi ebreji ir sadalījušies vairākos novirzienos. Katrai no tiem ir citādāki uzskati par to, kuri no Jūdaisma principiem ir svarīgākie un kā ebrejiem ir pareizi jādzīvo.

Kas ir ebrejs?

Atbilstoši tradicionālajiem likumiem, par ebreju tiek uzskatīts ikviens kura māte ir ebrejiete, vai arī cilvēks, kas pieņēmis Jūdaismu. Reformu Jūdaisms ASV un Liberālais Jūdaisms Lielbritānijā uzskatīs par ebreju bērnu kuram viens no vecākiem ir ebrejs, un kurš ir audzināts par ebreju. Visi galvenie Jūdaisma novirzieni ir atvērti cilvēkiem kas patiesi vēlas pieņemt Jūdaismu kā savu ticību. Ebreji tradicionāli uzskata, ka cilvēks - kas ir vai nu piedzimis par ebreju, vai arī pieņēmis Jūdaismu - būs ebrejs uz visiem laikiem. Tāpēc pat tie ebreji, kas ir ateisti, vai pieņēmuši citu ticību, joprojām tiek uzskatīti par ebrejiem. Taču Reformu Jūdaisms uzskata, ka par ebreju vairs netiks izskatīts cilvēks, kas ir pieņēmis citu ticību. Šāds ir arī oficiālais Izraēlas valdības viedoklis.

Sinagogas Latvijā

Nosaukums	Atrašanās vieta	Celšanas gads	Stāvoklis
Aizputes sinagoga	Aizpute	XIX gs.	Pilsētas kultūras nams.
Sabiles sinagoga	Sabile	1890.	Atjaunota fasāde, un tagad atrodas izstāžu un konferenču telpas.
Kuldīgas sinagoga	Kuldīga	1875.	Padomju laikā tajā atradās kinoteātris.
Talsu sinagoga	Talsi	1854.	Pašlaik tiek izmantota kā dzīvojamā ēka.
Rēzeknes sinagoga	Rēzekne	1909.	Tiek izmantota kā skolas un bibliotēkas ēka.
Rīgas Horālā sinagoga	Rīga, Gogoļa 25	1871.	Nacistu nodedzināta 1941.gadā kopā ar tajā ieslodzītajiem ebrejiem. Tās atrašanās vietā uzbūvēts memoriāls sinagogai un tajā bojā gājušajiem cilvēkiem. 2007. gadā tika atklāts jauns memoriāls, kas veltīts tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri karā laikā glāba ebrejus.
Rīgas sinagoga	Rīga, Peitavas 6/8	1905	Vienīgā sinagoga, kas darbojas Rīgā. 2008. gadā uzsākta atjaunošana.
Daugavpils sinagoga	Daugavpils, Cietokšņa iela 38	1850	Vienīgā sinagoga, kas darbojas Daugavpilī. Nesen atjaunota.
Ventspils sinagoga	Ventspils, Sinagogas iela	apm. 1830	Ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, nav skaidra mājas un zemes piederība. Padomju laikos ēkā darbojās kokapstrādes darbnīca un ēka tika būtiski pārbūvēta.