Article on other languages:
- Rusland
- Russland
- ሩሲያ
- Rusia
- Russland
- روسيا
- ܪܘܣܝܐ
- Rusia
- Rusiya_Federasiyası
- Рәсәй
- Russland
- Расія
- Русия
- রাশিয়া
- ཨུ་རུ་སུ
- রাশিয়া
- Rusia
- Rusija
- Rússia
- Россе
- Rusya
- Rusiye
- Rusko
- Ruskô
- Рѡсі́ꙗ
- Раççей_Патшалăхĕ
- Ffederasiwn_Rwsia
- Rusland
- Russland
- Rusya
- Rusojska
- ރޫސީވިލާތް
- Ρωσία
- Rossia
- Russia
- Rusio
- Rusia
- Venemaa
- Errusia
- روسیه
- Venäjä
- Russland
- Russie
- Russie
- Russie
- Ruslân
- An_Rúis
- 俄羅斯
- An_Ruis
- Rusia_-_Россия
- Rrusia
- 𐍂𐌿𐍃𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳
- Yn_Roosh
- Ngò-lò-sṳ̂
- רוסיה
- रुस
- Rusija
- Ruska
- Risi
- Oroszország
- Ռուսաստան
- Russia
- Rusia
- Russia
- Russia
- Rusia
- Rússland
- Russia
- ᐅᓛᓴ/ulaasa
- ロシア
- rukygu'e
- Rusia
- რუსეთი
- Rusia
- Ресей
- 러시아
- रूस
- Rûsya
- Рочму
- Russi
- Орусия
- Russia
- Russland
- Rösland
- Ruscia
- Rusija
- Рузмастор
- Русија
- റഷ്യ
- Оросын_Холбооны_Улс
- रशिया
- Rusia
- Russja
- Россия_Мастор
- Russia
- Ruxitlān
- Russland
- रसिया
- रुस
- Rusland
- Russland
- Russland
- Rusia
- Russie
- Russia
- Уæрæсе
- ਰੂਸ
- Russia
- Russland
- Rosja
- Federassion_Russa
- Rússia
- Rusiya
- Russia
- Rusiya
- Rusia
- Россия
- Россия
- Russia
- Russia
- Roushie
- Ruošša
- Rusija
- Russia
- Rusko
- Rusija
- Ruush
- Rusia
- Русија
- Rusia
- Ryssland
- Urusi
- Rusyjo
- ரஷ்யா
- రష్యా
- Русия
- ประเทศรัสเซีย
- Russiýa
- Rusya
- Rasia
- Rusya
- Рәсәй
- Rūtia
- Россия
- Росія
- روس
- Rossiya_Federatsiyasi
- Rusia
- Nga
- Rusän
- Rûsseye
- Rusia
- Riisi
- 拉西亚
- Әрәсә
- רוסלאנד
- Russia
- 俄罗斯
- IRashiya
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
| Российская Федерация Rossijskaja Federacija Krievijas Federācija
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Государственный гимн Российской Федерации |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Maskava | |||||
| Valsts valodas | krievu valoda (daudzas citas valodas atsevišķos reģionos) | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Dmitrijs Medvedevs | ||||
| - | Premjerministrs | Vladimirs Putins | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 17 075 400 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007 g. | 142 200 000 | ||||
| - | Blīvums | 8,3/km² | ||||
| Valūta | Krievijas rublis (RUB) | |||||
| Laika zona | EET (UTC+2 - +12) | |||||
| Interneta domēns | .ru | |||||
| Tālsarunu kods | +7 | |||||
Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация) ir valsts Eiropas austrumos un Āzijas ziemeļos. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Gandrīz divreiz lielāka par Kanādu, kura ir otra lielākā valsts. Pēc iedzīvotāju skaita Krievija ir devītā lielākā valsts pasaulē. Krievija robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tā atrodas ļoti tuvu arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Zviedrijai un Japānai. No šīm valstīm Krieviju atšķir relatīvi mazas ūdens teritorijas, attiecīgi no ASV atšķir Beringa šaurums, no Zviedrijas - Baltijas jūra un no Japānas - Laperūza jūras šaurums.
Krievija kļuva par Krievija Federāciju 1991.gada decembrī, kad izjuka Padomju Savienība. PSRS sastāvā Krievija bija Krievijas PFSR. Pēc Padomju Savienības pašlikvidēšanās ("Belovežas gāršas līgums") Krievijas federācija ir sevi definējusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju (ANO DP u.c. starptautiskajās organizācijās).
Satura rādītājs |
Iedzīvotāji
Krievijas iedzīvotāji ir pārsteidzošs daudzu tautu un kultūru sajaukums gan valsts austrumu, gan rietumu teritorijā. Gandrīz visu 20.gadsimtu, kad Krievija bija galvenā Padomu Savienības daļa, etniskie krievi bija apmēram 50% no visas valsts iedzīvotājiem. Citas Padomju Savienības republikas, kurās dzīvoja to etniskās tauta, 80. gados sāka kustību par neatkarību. 1991.gada decembrī Padomju Savienība sadalījās 15 neatkarīgās valstīs, no kurām lielākā ir Krievijas Federācija. Tagad krievi ir 82% no visiem valsts iedzīvotājiem. Krievijā dzīvo vairāk nekā 120 dažādu tautu un etnisko grupu cilvēki.
Ģeogrāfija
Krievija atrodas Eirāzijas kontinenta ziemeļos. Krievijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonās. Krievijas rietumos (Austrumeiropā) ir plašas aramzemes platības, savukārt ziemeļos - tundra. Tuvojoties no Eiropas puses Sibīrijai, parādās taiga, kā arī dienvidos pustuksneši (blakus Kaspijas jūrai).
Topogrāfija
Lielākais attālums starp diviem punktiem Krievijas teritorijā ir apmēram 8 000 km. Šie punkti atrodas Kaļiņingradas apgabalā pie Gdaņskas līča un Kuriļu salās, dažus kilometrus no Hokaido salas (Japāna). Savukārt galējais austrumu punkts atrodas Diomida salās. Krievijas Federācija atrodas 11 laika joslās.
Krievijā atrodas pasaulē plašākās ar mežu klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai pasaulei, jo tie kopā ar Amazones mūžamežiem samazina ogļskābā gāzes koncentrāciju atmosfērā.
Krievijas teritoriju apskalo trīs no četriem okeāniem - Ziemeļu Ledus, Atlantijas un Klusais okeāns. Tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības ezers - Kaspijas jūra.
Tās teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi - Kaukāzs (ziemeļu daļa), Altajs un Urāli. Urālu kalni atdala Eiropu no Āzijas.
Krievijas krasta līnija gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni 37 000 km gara. Tās krastus apskalo arī Baltijas un Melnā jūra. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras (Barenca, Baltā, Karas, Laptevu un Austrumsibīrijas jūra), kuras skaitās Krievijas teritoriālie ūdeņi. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi (Beringa (daļa), Ohotskas un Japānas jūra (daļa)).
Lielākās Krievijas salas un arhipelāgi ir Novaja Zemļa, Franča Jozefa Zeme, Jaunsibīrijas salas, Vrangeļa sala, Kuriļu salas un Sahalīna. Vienu no Diomeda salām Beringa šaurumā kontrolē krievi, otru - amerikāņi.
Krievijā ir tūkstošiem ezeru. Viens no nozīmīgākajiem ir Baikāla ezers. Tas ir dziļākais ezers pasaulē un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules saldūdens krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt Ladogas un Oņegas ezeru. Krievijā ir vairāk nekā 100 000 upju. Nozīmīgākā no tām ir Volga. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī Krievijas vēsturē.
Klimats
Krievijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa kontinetālo klimatu. Siltās gaisa masas no Āzijas dienvidiem nenonāk Krievijā, jo Himalaji to atšķir no Indijas okeāna klimata.
Temparatūra samazinās virzienā no Krievijas dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir Sibīrijā, bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti krasti.
Savukārt dažas Krievijas teritorijās, piemēram Sočos, var būt pat subtropiskās zonas klimats.
Vēsture
Valsts ģenēzē klasificējami tiek vairāki posmi:
- Maskavijas valsts - Maskavas lielkņaziste.
- Krievijas cariste
- Krievijas impērija - 1721.-1917.
- Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (skat. arī PSRS)
- Krievijas Federācija
Krievijas valsts vadītāji XX gs.
- Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins) — 1917.—1923. g.
- Josifs Džugašvilli (Staļins) — 1929.—1953. g.
- Ņikita Hruščovs — 1953.—1964. g.
- Leonīds Brežņevs 1964.—1982. g.
- Mihails Gorbačovs 1985.-1991. g.
- Boriss Jeļcins 1991.—1999. g.
- Vladimirs Putins 1999.-2008. g.
Krievija bija dominantā PSRS republika, taču 1991. gada beigās, PSRS beidzot pastāvēt, kļuva par neatkarīgu valsti, PSRS vietā kopā ar Ukrainu un Baltkrieviju izveidojot NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzību), kurā tomēr ir ievērojama Krievijas ietekme.
1990. gadu sākumā sākās kustība par patstāvību arī dažās Krievijas sastāvā esošajās republikās. 1991. gadā neatkarību pasludināja Čečenija un reāli pastāvēja kā neatkarīga valsts līdz 1995. gadam, bet vēlāk 1996.—1999. g., līdz 2. Čečenijas kara gaitā Krievijai izdevās atjaunot varu pār šo republiku. Čečenijas kalnu rajonos tomēr turpinās partizānu karš.
Administratīvais iedalījums
Krievija ir federatīva republika. Tās sastāvā ir 83 dažāda statusa federācijas subjekti, bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federāciju subjektu apvienošana. Galvaspilsēta kopš 1918. g. ir Maskava.
Krievijas administratīvais iedalījums:
- apgabali (46):
- Amūras apgabals
- Arhangeļskas apgabals
- Astrahaņas apgabals
- Belgorodas apgabals
- Brjanskas apgabals
- Čeļabinskas apgabals
- Irkutskas apgabals
- Ivanovas apgabals
- Jaroslavļas apgabals
- Kaļiņingradas apgabals
- Kalugas apgabals
- Kemerovas apgabals
- Kirovas apgabals
- Kostromas apgabals
- Kurgānas apgabals
- Kurskas apgabals
- Ļeņingradas apgabals
- Ļipeckas apgabals
- Magadanas apgabals
- Maskavas apgabals
- Murmanskas apgabals
- Novgorodas apgabals
- Novosibirskas apgabals
- Ņižņijnovgorodas apgabals
- Omskas apgabals
- Orenburgas apgabals
- Orlas apgabals
- Penzas apgabals
- Pleskavas apgabals
- Rjazaņas apgabals
- Rostovas apgabals
- Sahalīnas apgabals
- Samāras apgabals
- Saratovas apgabals
- Smoļenskas apgabals
- Sverdlovskas apgabals
- Tambovas apgabals
- Tjumeņas apgabals
- Tomskas apgabals
- Tulas apgabals
- Tveras apgabals
- Uļjanovskas apgabals
- Vladimiras apgabals
- Volgogradas apgabals
- Vologdas apgabals
- Voroņežas apgabals
- republikas (21):
- novadi (9):
- autonomie apvidi (4):
- autonomie apgabali (1):
- federālās pilsētas (2):
Skatīt arī
Ārējās saites
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Īrija | Īslande | Itālija | Kosova | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Maķedonijas Republika | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
| Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS) |  |
| Armēnija | Azerbaidžāna | Baltkrievija | Gruzija | Kazahstāna | Kirgizstāna | Krievija | Moldova | Tadžikistāna | Ukraina | Uzbekistāna | |
| Lielā astotnieka valstis (G8) |
|---|
Advanced questions for article: krievijas cariste, krievijas himna, lipeckas,
Questions for article: habarovskas novads ģeogrāfija, krievija, krievija maskava, krievijas cariste, krievijas himna, krievu armija, krievu armijas topogrāfiskās kartes, lipeckas, russland, kalmikija, vologdas ģērbonis, 1905. gada revolūcija
