Meksika

Article on other languages:

del.icio.us del.icio.us
Digg Digg
Furl Furl
Reddit Reddit
Rojo Rojo
Add to OnlyWire

Meksika (oficiāli - Apvienoties Meksikāņu Štati) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar ASV, rietumos to apskalo Klusais okeāns, dienvidos ar to robežojas Gvatemala un Belize, bet austrumos to apskalo Karību jūra un Meksikas līcis.

Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kuri pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotaju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.

Meksikas Savienoto valstu karogs Meksikas Savienoto valstu ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
image:Meksika vieta.png
Valsts valoda spāņu valoda
Galvaspilsēta Mehiko
Lielākās pilsētas Mehiko
Gvadalahara
Ekatepeka
Prezidents Felipe Kalderons
(Felipe Calderón)
Platība 1 972 550 km²
Iedzīvotāju skaits
 - Kopā (2003)
 - blīvums
104 907 991
54/km²
Neatkarība No Spānijas 1810.gada 16.septembrī
Valūta Meksikas peso/SYP
Laika zona UTC -5 līdz -7
Valsts himna Himno Nacional Mexicano
Interneta domēns .MX
Starptautiskais tālsarunu kods +52

Satura rādītājs

Klimats

Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats – no kalnu virsotnēm, kuras patstāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 m virs jūras līmeņa sauc par „karsto zemi”, 910 – 1800 m – par „mēreno zemi” un virs 1800 m – par „auksto zemi”. Mehiko pilsēta atrodas „mērenajā zemē”. Tur ir vēss un sauss klimats ar minimālām temperatūras svārstībām (vidēji 12 – 17 0C). Uz ziemeļiem no Mehiko temperatūras svārstības ir izteiktākas un maksimālā temperatūra var pārsniegt 450C. Tveice un niecīgais nokrišņu daudzums – mazāk nekā 250 mm gadā – lielu tuksnešu un pustuksnešu izveidošanos. Relatīvi sauss klimats ir arī Meksikas centrālajā un dienvidu daļā, un tikai tropiskajos apgabalos Meksikas pašos dienvidos un dienvidaustrumos bieži un pamatīgi līst. Mitrākie Meksikas reģioni ir dienvidu un Jukatana; šie apgabali saņem vairāk nekā 3000 mm nokrišņu gadā.

Fauna un Flora

Meksikas daudzveidīgais reljefs un klimats ir piemērota vide dažādiem dzīvniekiem un augiem. Pat viskarstākajos un sausākajos tuksnešos Meksikas ziemeļos krāšņi aug jukas un daudzu sugu kaktusi. Sausos apgabalos dzīvo arī kukaiņi, ķirzakas, koijoti un bruņneši. Meksikā ir apmēram 550 000 km2 mežu. Karstajos un mitrajos Meksikas dienvidos ir lietus meži, kur dzīvo pērtiķi, jaguāri, skudrulāči, daudzu sugu putni un ķirzakas. Sjerraamadres un citu kalnu nogāzēs zemāk par 400 m virs jūras līmeņa klāj lieli priežu un citu skujkoku meži. Šajos kalnos dzīvo lāči, mežacūkas un oceloti. Izcērtot mežos, daudzu dzīvo radību eksistence tiek apdraudēta, jo viņu dabiskās dzīvotnes ir izpostītas.

Iedzīvotāji

Meksika ir bijusi mājvieta vairākām senām civilizācijām, arī olmekiem, maijiem un actekiem. Acteki Meksikā apmetās 1p 1200.gadu un vietā, kur tagad atrodas Mehiko, uzbūvēja galvaspilsētu Temočtitlanu. Acteku civilizāciju sagrāva spāņu iekarotāji 16.gadsimta sākumā. Dēvēta pat Jauno Spāniju, Meksika bija spāņu pakļautībā līdz 1821.gadam, kad ieguva neatkarību. Tagad no 98 miljoniem meksikāņu Amerikas pirmiedzīvotāji ir 30%. Lielākā etniskā grupa ir metisi – spāņu un indiāņu pēcnācēji, kas ir 60% iedzīvotāju.

Iekšpolitiskā situācija

2006. gada 2. jūlijā notika prezidenta vēlēšanas, vēl joprojām notiek balsu skaitīšana, jo 2 kandidāti (labējais Felipe Kalderons, pašreizējā prezidenta Visentes Foksa partijas kandidāts un kreisi noskaņotais Lopess Obradors) ir ieguvuši ļoti līdzīgus rezultātus, balsīm atšķiroties par 1 %. Lai gan šobrīd par uzvarētāju tiek uzskatīts Felipe Kalderons, nav izslēgts, ka Lopess Obradors vērsīsies tiesā ar prasību pārskaitīt balsis.

Vicente Fox Quesada (Nacionālās Rīcības partijas - Partido Accion Nacional-PAN) uzvara 2000. gada prezidenta vēlēšanās ar 43% balsu atvēra jaunu lappusi Meksikas politiskajā vēsturē, noslēdzot oligarhisko 71 gadu ilgo Institucionālās Revolucionārās partijas (Partido Revolucionario Institucional-PRI) prezidentūru un iezīmēja pagriezienu uz pietiekami nozīmīgām politiskām, ekonomiskām un sociālām reformām valstī. Turpināt šo pašu attīstības procesu būs galvenais jaunās valdības izaicinājums. 2006. gada 2. jūlija vēlēšanām prezidenta partija kā savu kandidātu izvirzīja Felipi Kalderonu. Vēlēšanās kandidēja arī Meksikas Alianses (Alianza por Mexico) izvirzītais Roberto Madraso un partijas “Tautas labā” (Por el Bien de Todos) kandidāts Lopezs Obradors, kurš ir kreisi noskaņots (bijušais Mehiko pilsētas mērs). Politologi vērtē, ka demokrātija atkal atrodas zināma riska priekšā, jo trīs galveno partiju PRI, PAN un PRD (Demokrātiski Revolucionārā partija - Partido Revolucionario Democrata) vidū nav vienota viedokļa par demokrātiju kā galveno pamatvērtību. Nav izstrādāta nacionālā stratēģija par likumu ietvaru organizētās noziedzības un narkokarteļu kontrolei, kā arī ar labklājības, ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai. Meksikai stāv priekšā enerģijas sektora reformas, kas tāpat kā lielā daļā valstu šobrīd ir aktuāls jautājums.

Izglītība ir viena no Meksikas prioritātēm, piešķirtais budžets pēdējos gados ir ievērojami audzis, pēdējā desmitgadē par 25%, izglītības sistēma ir decentralizēta no galvaspilsētas nodota štatu kompetencē, lai uzlabotu efektivitāti. Līdzīgi kā citās Latīņamerikas reģiona valstīs izglītība ir viena no problemātiskākajām sfērām, indiāņu pamatiedzīvotāju vidū ir augsts analfabētisma līmenis, kas tiem liedz pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā, tādēļ pastāv liela sabiedrības sociālā polarizācija.

Nabadzības apkarošanas jomā Foksa prezidentūra nav veikusi radikālas aktivitātes un ļoti liela sabiedrības daļa joprojām dzīvo nabadzībā (2004. gadā 39.4% iedzīvotāji). Jautājums ir sociāli kompleksi risināms, jo viens no iemesliem ir izglītības trūkums, tādēļ šeit nav panākams ātrs rezultāts. Šis ir vēl viens no faktoriem, kas licis daudziem meksikāņiem balsot par kreisi noskaņotā līdera Lopesa Obradora kandidatūru prezidenta vēlēšanās 2006.gada 2.jūlijā, jo liela tauta daļa šobrīd atbalsta populistiskas idejas.

Cilvēktiesību jautājums

Cilvēktiesības Foksa prezidentūra izvirzīja par vienu no galvenajiem jautājumiem. Meksikā neeksistē lielākajai daļai Latīņamerikas valstu raksturīgā kritiskā situācija cilvēktiesību jomā, tomēr pēdējā laikā Meksika izpelnījusies starptautiskās sabiedrības uzmanību saistībā ar vardarbības ģimenē (domestic violence) izplatību. Meksika skaidro, ka problēma ir sociāla, jo visbiežāk cieš sabiedrības sensitīvākā daļa – sievietes, kas pieradušas dzīvot izteikti patriarhālā sabiedrībā, pakļaujoties vīrieša ultimātam. 2006. gada sākumā Meksikā tika veikts pētījums, kas apliecina, ka sievietes, lai nodrošinātu stabilitāti, realizē vīrieša prasības, pat ja tas nozīmētu iesaistīšanos noziedzīgās darbībās. Šādā veidā liela daļa nevainīgu cilvēku kļūst par noziedzniekiem, lai gan patiesībā ir upuri.

Pie Meksikas sasniegumiem minami Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtu parakstīšana (2005. gada novembris), kā arī nāves soda atcelšana (2006. gada janvāris).

Meksika par cilvēktiesībām: cilvēktiesību jautājums Meksikā balstās uz atvērtības un sadarbības ar starptautiskajām struktūrām principos. Lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, valdība ir paredzējusi ieviest neformālu konsultāciju un reģionālās sadarbības mehānismu, kas būtu arī sadarbība starptautiskos forumos. Tādēļ Meksika aktīvi piedalās dažādos sadarbības formātos un izmanto iespējas piemērot iegūto pieredzi, lai veiktu strukturālas reformas cilvēktiesību aizsardzībai valstī.

Meksikas ārpolitika

Ārpolitikā Meksika realizē neiejaukšanās un valstu pašnoteikšanās principu. Ilgu laiku Meksika bija diplomātiski izolēta valsts, un tikai pēdējās dekādēs ir kļuvusi par internacionāli orientētu valsti, kura strādā pie pozitīva valsts tēla veidošanas starptautiskajā vidē. Nozīmīgs faktors Meksikas ārpolitikā ir sadarbība un divpusējais dialogs ar citām valstīm, kā arī daudzpusēja starptautiskā sadarbība.

Reģionālā integrācija Meksikas lomu Latīņamerikas kontekstā raksturo vēlme sasniegt arvien lielāku integrāciju un ar lielāko daļu Latīņamerikas valstu tā ir noslēgusi dažādus sadarbības līgumus. Meksika uzskata, ka svarīgi ir orientēties vienotas Latīņamerikas virzienā, galvenokārt brīvās tirdzniecības jomā, jo vēl joprojām Latīņameriku raksturo vāja integrācija. Meksikas pozīcijas ārpolitiskos jautājumos lielākoties harmonizē ar ASV nostājām, bet pastāv arī atšķirības, piemēram, Kubas embargo jautājumā. Meksika atbalsta demokrātiska un tirgus ekonomikas režīma veidošanu Kubā, bet ASV embargo rezultātus nedod. Lai attīstītu savu ekonomiku, Meksika veido ciešas attiecības ar ASV, ES un Klusā okeāna baseina valstīm. Ekonomiskās modernizācijas aspektā Meksika no pilnīgi izolētas ekonomikas pēdējās dekādes laikā ir kļuvusi par aktīvu dalībnieci Starptautiskajās organizācijās. 2002.-2003. gadā tā darbojās kā nepastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomē. 1994. gada aprīlī Meksika pirmā no Latīņamerikas valstīm kļuva par OECD dalībvalsti. 1996. gadā par PTO dalībvalsti. 1986. gadā Meksika pievienojās Vispārējam Tarifu un tirdzniecības līgumam un 1993. gadā kļuva par APEC dalībvalsti. 2006.gada IV ES un Latīņamerikas valstu un valdības vadītāju samitā Meksika bija prezidējošā valsts no Latīņamerikas puses (no ES puses tā bija Austrijas prezidentūra). Attiecības ar Kubu. Meksikai demokrātija un cilvēktiesības ir universāla vērtība, kas Kubā netiek ievērotas, tomēr abas valstis izrāda politisko gribu attiecību sekmēšanai. Abu valstu ārlietu ministri regulāri konsultējas par dažādiem jautājumiem. Meksika ir definējusi, ka, lai gan Kubas režīms ir nepieņemams, svarīga ir visu Latīņamerikas valstu integrācija un sadarbība. 2005. gada rudenī Kuba Meksikai sniedza palīdzību tropisko vētru Stan un Wilma nodarīto seku likvidēšanā.

Attiecības ar ASV

Kā stabila, demokrātiska un ekonomiski plaukstoša valsts Meksika ir nozīmīga ASV interesēm. Abas valstis vieno cieša ekonomiskā, kultūras, izglītības sadarbība. Ir nepieciešama ciešāka sadarbība terorisma un nelegālās narkotiku tirdzniecības apkarošanā, un Meksikas iniciatīva šajā jomā ir bijusi ievērojama. Pēdējā pusgada laikā migrācijas jautājums ir izraisījis nesaskaņas Meksikas un Savienoto Valstu vidū, kurām ir kopīga 3, 200 km gara sauszemes robeža, kas bieži tiek izmantota nelegālajai imigrācijai un narkotiku pārvadāšanai. Meksika uzskata, ka ASV interesēs ir meksikāņu lētā darba spēka pieplūdums. Savukārt ASV nesen paziņoja par robežmūra būvniecību, par ko Meksika ir paudusi savu negatīvo nostāju, jo tas tikai palielinās nelegālo imigrāciju. 2006. gada janvāra beigās uz Meksikas - ASV robežas tika atklāts slepens tunelis, kurā atradās liels daudzums marihuānas, acīmredzami tas tika izmantots nelegālajai imigrācijai un narkotiku pārvadāšanai. Meksikai ar ASV un Kanādu ir noslēgts Ziemeļamerikas Brīvās Tirdzniecības līgums (NAFTA). Zināmā mērā Meksika īsteno saistposma koncepciju starp NAFTA un citām Latīņamerikas valstīm, kas izpaužas kā brīvās tirdzniecības līgumu slēgšana ar vairākām reģiona valstīm (tādi līgumi jau ir parakstīti ar Čīli, Venecuēlu, Kolumbiju, Kostariku u.c.). Meksikas tirdzniecības apjoms ar ASV ir ievērojams, ASV iepērk aptuveni 88% Meksikas eksporta.

Attiecības ar Venecuēlu

2005. gada nogalē Amerikas valstu organizācijas ģenerālās asamblejas laikā Argentīnā izvērsās konflikts starp Meksiku un Venecuēlu par Amerikas valstu Brīvās tirdzniecības līgumu, kuru Meksika atbalstīja, ko savukārt Venecuēla un vēl citas valstis, neatbalstīja. Venecuēlas prezidents Čavess Foksu nosauca par imperiālisma politikas atbalstītāju. Pēdējā laikā Venecuēlas faktors tiek pretrunīgi vērtēts lielākajā daļā Latīņamerikas dēļ Čavesa realizētās “naftas politikas”.

Āzijas reģions. Intereses galvenokārt koncentrējas ekonomiskajā sadarbībā. Meksika šobrīd orientējas uz Āzijas tirgu, jo uzskata, ka potences šai sadarbībai ir daudz lielākas, nekā tiek realizētas. 2004. gadā Meksika un Japāna noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu.

Attiecības ar Krieviju

Meksiku un Krieviju vieno kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses. 2005. gada jūlijā Visente Fokss apmeklēja Krieviju, lai pārrunātu sadarbību enerģijas jomā, apsverot arī alternatīvos enerģijas resursus. Valstis vienojās par sadarbību dziļūdens urbumu tehnoloģijas jomā, ko Krievija varētu Meksikai piegādāt, tā kā valstij nav nepieciešamā aprīkojuma. Šobrīd sadarbība starp Meksiku un Krieviju notiek elektroenerģijas un atomenerģijas sektoros. Kaimiņattiecības: Panama Infrastructure and Development Plan jeb Plan Puebla Panama (PPP)

Šajā Meksikas valdības iniciatīvā ir iesaistītas astoņas valstis: Beliza, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama.

Plāna mērķis: izmantot Meksikas un Centrālamerikas (Mesoamerican) reģiona cilvēku un ekoloģiskos resursus, ņemot vērā ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, ievērojot reģiona etnisko un kultūras dažādību. Lai sasniegtu šo mērķi, ir izstrādāta plāna stratēģija, kura apkopo virkni Meksikas un Centrālamerikas iniciatīvas un projektus. Šīs stratēģijas mērķis ir pastiprināt integrāciju Meksikā un Centrālajā Amerikā, kā arī risināt reģiona akūtākās problēmas: analfabētismu, demogrāfisko situāciju, migrāciju (liela daļa šī reģiona iedzīvotāju brauc strādāt uz ASV).

Galvenie faktori PPP: 1. palielināt tranzīta un rūpniecisko infrastruktūru reģionā, uzlabojot eksporta rūpniecību; 2. nodrošināt reģiona ekonomikas pāreju no lauksaimniecības bāzētas ekonomikas uz rūpniecības bāzētu ekonomiku; 3. paplašināt reģiona plašo dabas resursu privāto kontroli; 4. nabadzības mazināšana un reģiona iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana.

Puebla-Panama plāna stratēģija balstās uz daudzpusēju vienojošo elementu, kas apvieno Meksikas un Centrālamerikas reģionu, atzīšanu. Šīs saites var tikt izmantotas, lai attīstītu reģiona iespējas un attīstītu reģiona iedzīvotāju kopīgu kultūrvidi. Vienlaicīgi stratēģiju veido iniciatīvas un projekti, kuru mērķi ir: a) veicināt integrāciju, b) veicināt dialogu starp varas iestādēm un sabiedrību, c) veidot kopēju ekonomiskās un sociālās attīstības vīziju. PPP mērķis ir palielināt investīcijas šajā pasaules reģionā, kas ir izšķirošas ilgtspējīgai attīstībai.


ES - Meksikas attiecības

Attiecības reģionālajā aspektā

Meksika nav pievienojusies nevienam no Latīņamerikas reģionālajām apvienībām (ne Mercosur, ne Andu Kopienai), tomēr ar lielāko daļu Latīņamerikas valstu ir noslēgusi dažādus sadarbības līgumus. Juridiski balstoties uz Ekonomiskās partnerības, politiskās koordinācijas un sadarbības līgumu (Global Agreement), tā veido patstāvīgas attiecības ar Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm.

Politiskais dialogs norisinās 3 formātos: - Valsts vadītāju līmenī; - Apvienotās padomes ministru līmenī; - Vecāko Amatpersonu Apvienotās Komitejas līmenī.

Tirdzniecības attiecības

Meksika ir nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris Latīņamerikā un stratēģiski nozīmīgs tirgus ES eksportam ar lielu izaugsmes potenciālu. ES ir 2. lielākais tirdzniecības partneris pēc ASV. Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2004. gadā divpusējā ES - Meksikas tirdzniecības sastādīja 21.1 miljardu EUR. Kopš Brīvā Tirdzniecības līguma stāšanās spēkā 2000. gadā divpusējā tirdzniecība ar ES un Meksiku ir pieaugusi par 40%.

Juridiskais ietvars

ES un Meksika savā starpā ir noslēgušas ļoti plašu juridisko bāzi: - Pagaidu līgums par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksiku, no otras puses (parakstīts - 1997.gada 8.decembrī stājies spēkā - 1998.gada 1.jūlijā) - Līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Meksiku (parakstīts – 2004.gada 3.februārī) - Līgums starp Eiropas Kopienu un Meksiku par alkoholisko dzērienu nosaukumu atzīšanu un aizsardzību (parakstīts – 1997.gada 27.maijā, stājies spēkā – 1997.gada 1.jūlijā)

Meksika ir lielākais nacionālais tirgus Latīņamerikā Eiropas eksportam. ES un Meksika savā starpā ir noslēgušas ļoti plašu juridisko bāzi. Meksika nav pievienojusies nevienam no Latīņamerikas reģionālajām apvienībām (ne Mercosur, ne Andu Kopienai). Juridiski balstoties uz Ekonomiskās partnerības, politiskās koordinācijas un sadarbības līgumu, kas stājās spēkā 2000. gadā, tā veido patstāvīgas attiecības ar Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm. Pievienošanās protokols saistībā ar ES paplašināšanos tika parakstīts 2004.gada 29.aprīlī, stājās spēkā 2005.gada 1.februārī. 2000.g. 24.novembrī tika pabeigtas ES – Meksikas sarunas par BTL līgumu (pirmais ES BTL līgums ar kādu no Latīņamerikas valstīm), kurš paredz pilnīgu rūpniecības preču tirdzniecības liberalizāciju 2007.g. un lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju 2010.gadā. Līgumā atrunātas arī tādas sfēras kā preferenču sistēma pakalpojumu sektorā, valsts pasūtījumu pieejamība, investīcijas, konkurence, intelektuālais īpašums, strīdu atrisināšanas kārtība. Trīs gadu laikā pēc BTL noslēgšanas tirdzniecība starp ES un Meksiku ir pieaugusi par 25,5%.


Latvijas - Meksikas attiecības

Latvijas un Meksikas attiecības ir draudzīgas. Tuvākā nākotnē būtu nepieciešams veicināt sadarbību starp valstīm galvenokārt izglītības, tūrisma un ekonomikas jomās. Abas valstis līdz šim ir veiksmīgi sadarbojušās starptautisko organizāciju ietvaros. Kopš 2004. gada starp Latviju un Meksiku pastāv bezvīzu režīms.

Diplomātiskās attiecības

Meksika atzina Latvijas Valsti 1927. gada 10. maijā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Meksikas Savienotām Valstīm tika atjaunotas 1991. gada 27. novembrī. Latvijas intereses Meksikā no 1993. gada līdz 1999. gada beigām pārstāvēja vēstnieks Ojārs Kalniņš. 2002. gada 28. maijā tika akreditēts patreizējais Latvijas Republikas vēstnieks Aivis Ronis. Vēstnieks rezidē Vašingtonā, ASV. 2005. gada 9. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli LR vēstniekam Meksikas Savienotajās Valstīs Mārim Riekstiņam. Latvijai kopš 1993. gada Meksikā ir Goda konsule Beatrise Aboltiņa Trueblood. Meksiku Latvijā pārstāv Meksikas vēstniecība Stokholmā. Pirmais Meksikas vēstnieks Horhe Pinto Levi Mazals (Jorge Pinto Levi Mazal) Latvijā akreditējās 1992. gada 27. februārī. Turpmāk Latvijā ir akreditējušies vēstnieki Lorenzo Vignals (Lorenzo Vignal), 1995. gada 13. februārī, Havjers Barros Valero (Javier Barros Valero), akreditēts 2001. gada 13. oktobrī un Horhe Kastro-Valje Kuene (Jorge Castro-Valle Kuehne), akreditēts 2001. gada 5. jūnijā. Sakarā ar vēstnieku maiņu Zviedrijā, arī Latvijā pašlaik nav akreditēts Meksikas vēstnieks, taču 2006.gada aprīlī ir iesniegts agremāna pieprasījums nākamajam Meksikas vēstnieka/cei Latvijā. Meksikas puse par savu Goda konsulu Latvijā ir nozīmējusi Karlosu Arredondo Martinezu (Carlos Arredondo Martinez), kuram 2000. gada 28. aprīlī tika izsniegta ekzekvatūra.

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Meksiku

Līgumtiesiskā bāze : Attiecības starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Meksiku regulē 1997. gada 8. decembrī Briselē parakstītais Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums saukts arī par “Global Agreement”. Tā galvenās trīs sadaļas ir :

  1. Politiskā dialoga veicināšana,
  2. Abpusējas sadarbības stiprināšana;
  3. Tirdzniecības ar precēm un pakalpojumiem liberalizācija.

ES – Meksikas Sadarbības nolīgums ir spēkā no 2000. gada 1. oktobra.

  • Info: Latvija ir pievienojusies šim līgumam ar Papildprotokolu, kas stājās spēkā 2005. gada 31. janvārī.

Latvija 2005. gadā eksportēja uz Meksiku preces ar kopējo vērtību, kas atbilst 1 162 526 USD, jeb 0,02% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Meksika kā eksporta partneris salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm bija 71. vietā. No Meksikas 2005. gadā Latvija saņēma preces ar kopējo vērtību 1 767 251 USD (0,02% no kopējā importa), Meksika ir 58. nozīmīgākais Latvijas importa partneris (Datu avots: Latvijas Centrālais Statistikas birojs).

Skatīt arī

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Meksika"

This article is from Wikipedia. All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License.

Giant Panda

Mercedes Car
James Bond Guide
This site monitored by SitePinger.net