Schutzstaffel

Article in other languages:

• Schutzstaffel
• وحدات_النخبة_النازية_س_س
• СС
• SS
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• SS_(organizo)
• Schutzstaffel
• SS
• Schutzstaffel
• اس_اس
• SS
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• אס_אס
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• SS-sveitirnar
• 親衛隊_(ナチス)
• სს
• SS
• SS
• SS
• Schutzstaffel
• Шуцштафел
• اس_اس
• Schutzstaffel
• SS
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• СС
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• Шуцштафел
• Schutzstaffeln
• Schutzstaffel
• சுத்ஸ்டாப்பெல்
• SS
• СС
• Schutzstaffel
• Schutzstaffel
• עס.עס.
• 黨衛隊

SS karogs

SS (Schutzstaffel) - elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis".

1925. gada aprīlī, kad A.Hitlers uzticēja SA (Sturmabteilung) aktīvistam Juliusam Šrekam izveidot īpašu augstāko partijas funkcionāru apsardzes dienestu kā atsevišķu SA struktūru. 21. septembrī J.Šreks izsūtīja apkārtrakstu visām NSDAP nodaļām par SS grupu izveidošanu - katrā nodaļā jānokomplektē 10 cilvēku lielu grupu, bet Berlīnē 20 cilvēku grupu. Šīs vienības atradās tiešā SA štāba vadītāja Franča Pfefera fon Salomona pakļautībā. Lai atšķirtos no SA, jaunajai struktūrvienībai ieviesa melnas uniformas (sākumā tikai melnus kreklus). Par pirmo SS komandieri kļuva Jozefs Berhtolds. 1926. gadā partijas kongresā Veimārā A.Hitlers pasniedza SS t.s. "asins karogu". 1934. gada 20. jūlijā tika izdota A.Hitlera pavēle, saskaņā ar kuru SS tika pasludināta par autonomu organizāciju, kura pakļaujas tikai fīreram.

1927. gadā par SS komandieri kļuva Erhards Haidens. 1929. gada 6. janvārī Haidena vietā par komandieri tika iecelts Heinrihs Himlers. Viņa vadībā organizācija sāka strauji attīstīties gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi:

• 1929. gada janvārī - 280 biedri
• 1930. gada decembrī - 2727 biedri
• 1931. gada decembrī - 14 964 biedri
• 1932. gada jūnijā - 30 000 biedri
• 1933. gada maijā - 52 000 biedri
• 1938. gada decembrī - 238 159 cilvēki

Pēc 1934. gada 30. jūnija sākās SS vienību apbruņošana, pārvēršot to par paramilitāru struktūru.

Struktūra

• Struktūras pamatā bija nodaļa (schar) - 8 cilvēki šarfīrera vadībā. Trīs nodaļas veidoja vienību (truppe). Trīs vienības veidoja triecienvienību (schturm, 70-120 cilvēki) ar oberšturmfīreru vadībā. Trīs triecienvienības veidoja vimpeli (schturmbann, 250-600 cilvēki) ar šturmbanfīreru vadībā. Trīs vai četri vimpeļi veidoja karogu (standarte, 1000-3000 cilvēki) ar štandartenfīreru vadībā. Vairāki karogi veidoja pulku (abschnit, pēc skaita līdzinājās brigādei). Vairāki pulki veidoja grupu (gruppe, pēc skaita atbilstošu divizijai) ar grupenfīreru vadībā.
• 1933. gada martā tika izveidota SS struktūra leibstandarte, 120 vīri SS grupenfīrera Jozefa (Zepa) Dītriha vadībā - A.Hitlera personiskā miesassardze (vienīgā bruņotā SS vienība līdz 1934. g.). Provincēs sāka veidot jaunas SS struktūrvienības sonderkomando, kuru uzdevums bija partijas hierarhu apsardze un cīņa ar partijas ienaidniekiem.
• 1934. gada aprīlī Himlers iecēla Teodoru Eiki par koncentrācijas nometņu inspektoru, un uzticēja tam formēt īpašas SS vienības Totenkopf-SS (SSTV) ieslodzīto apsargāšanai.
• 1934. gada martā tika izveidots SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests SD (Sicherheitsdienst), par kura vadītāju iecēla Reinhardu Heidrihu. De jure dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar Vilhelma Frika vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms drošības dienests.

Rekrutēšanu veica, izmantojot īpaši šim nolūkam dibinātas (1933. g.) skolas, kurās konkursa kārtībā uzņēma rases ziņā īpaši "pilnvērtīgus" pusaudžus 10-18 gadu vecumā. Nevāciešus ordenī neuzņēma ne pie kādiem apstākļiem, un arī vāciešiem bija strikta atlase. Priekšroka tika dota proletāriskai izcelsmei (aristokrātu bērnus praktiski neuzņēma). Šajās internātskolās audzēkņi valkāja īpašas uniformas, tika audzināti "nacionālsociālisma garā". Bez uzsvara uz ideoloģisko audzināšanu, īpaši akcentēja militāro un fizisko sagatavotību - katram audzēknim bija jāparāda spīdošus rezultātus vismaz vienā sporta veidā. 18gadīgie kandidāti savu pirmo mundieri saņēma 9. novembrī (t.s. Alus puča gadadienā), pēc tam, 30. janvārī (Hitlera nākšanas pie varas gadadiena) saņēma pagaidu apliecības. 20. aprīlī (Hitlera dzimšanas dienā) kandidāti zvērēja uzticību fīreram un saņēma apliecības.

25-30 gadu vecumā katram SS biedram obligāti vajadzēja aprecēties (tā līgava/līgavainis tika pakļauti rasu tīrības medicīniskai un ģenealoģiskai pārbaudei). Laulības notika dzimtsarakstu birojā, vietējās SS organizācijas vadītāju klātbūtnē.

2. Pasaules kara laikā SS izveidoja savas karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar vērmahtu - Germanishhe-SS, bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās Waffen-SS karaspēka daļas. (Paskaidrojums: tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas) nepieļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vermahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tik atrisināta vienkārši: mobilizējamie nevācieši tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai - izveidojot Waffen-SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto vērmahtam). Kā nevācietis, neviens Waffen-SS karavīrs nevarēja būt SS ordeņa biedrs.)

Rituāli un aksesuāri

Par SS morālo un ētisko paraugu tika ņemti viduslaiku bruņinieku ordeņi, no kuriem tika pārņemta iekšējās hierarhijas sistēma un adaptēti daudzi rituāli. Organizācijas ideoloģija mainījās, atkarībā no SS biedra iesvētības līmeņa un statusa iekšējā hierarhijā - ierindas biedriem bija vienas ideoloģiskās nostādnes, augstākajās pakāpēs citas, - līdz ar to vēsturniekiem ļoto grūti rekonstruēt ordeņa ideoloģiju kā sistēmu.

Katru gadu izcilnieki neofiti ieradās nodot zvērestu Brunsvikā, pie Meklenburgas hercoga kapa, kur SS karaskolu absolventus iesvētīja par virsniekiem.

Pie Paderbornas, Vevelsburgas pils pagrabos atradās ordeņa svētnīca, pils lielajā zālē regulāri sapulcējās ordeņa augstākie hierarhi uz rituāliem un meditācijām.

Aksesuāri un simbolika pārņemti (taču adaptēti atbilstoši laika prasībām) no viduslaiku bruņinieku ordeņiem un masoniem:

• Sākot ar1935. gadu piederību ordenim apliecinošs aksesuārs pie uniformas bija duncis.
• Pēc 3 gadu dienesta komandieri ieguva tiesības nēsāt sudraba gredzenu ar galvaskausa attēlu.
• Par īpašiem nopelniem reihsfīrers pasniedza bruņinieka zobenu.

SS kaujas daļu emblēmas

Waffen-SS divīzijas

1.SS Panzer Division Leibstandarte SS Adolf Hitler	2.SS Panzer Division Das Reich	3.SS Panzer Division Totenkopf	4. SS Polizei Panzer GrenadierDivision
5.SS Panzer Division Wiking	6.SS Gebirgs Division Nord	7.SS Freiwilligen Gebirgs Division Prinz Eugen	8.SS Kavallerie Division Florian Geyer
9.SS Panzer Division Hohenstaufen	10.SS Panzer Division Frundsberg	11.SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division Nordland	12.SS Panzer Division Hitlerjugend
13.Waffen Gebirgs Division der SS Handschar Kroatische Nr. 1	14.Waffen Grenadier Division der SS Galizische/Ukrainische	15.Waffen Grenadier Division der SS Lettische Nr. 1	16.SS Panzer Grenadier Division Reichsführer SS
17.SS Panzer Grenadier Division Götz von Berlichingen	18.SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division Horst Wessel	19.Waffen Grenadier Division der SS Lettische Nr. 2	20.Waffen Grenadier Division der SS Estnische Nr. I
21.Waffen Gebirgs Division der SS Skanderbeg	22.Freiwilligen Kavallerie Division der SS Maria Theresa	23.SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division Nederland	24.Waffen Gebirgs Division der SS Karstjäger
25.Waffen Grenadier Division der SS Hunyadi Ungarische Nr. 1	26.Waffen Grenadier Division der SS Ungarische Nr. 2	27.SS Freiwilligen Grenadier Division Langemarck Flämische Nr. 1	28.SS Freiwilligen Panzer Grenadier Division Wallonien
29.Waffen Grenadier Division der SS Italienische Nr. 1	30.Waffen Grenadier Division der SS Russische Nr. 2	31.SS Freiwilligen Grenadier Division Böhmen und Mähren	32.SS Freiwilligen Grenadier Division 30.Januar
33.Waffen Grenadier Division der SS Charlemagne Franzosische Nr. 1	34.SS Freiwilligen Grenadier Division Landstorm Nederland	35.SS Polizei Grenadier Division	36.Waffen Grenadier Division der SS ("Dirlewanger")
37.SS Freiwilligen Kavallerie Division Lützow	38.SS Panzer Grenadier Division Nibelungen

Bibliogrāfija

• Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Questions for article: símbolo da ss, 15. waffen-grenadier-division der ss (lettisches nr. 1), die uniformen der sturmabteilung sa (bilder), latviešu ss divīzijas, maximilian von herff wikipedia, schutzstaffel, schutzstaffeln uniform, sicherheitsdienst sd uniforms, ss rune, sturmabteilung sztab, sturmabteilung uniformen