 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valodas | spāņu valoda, dažos reģionos papildus arī kataloņu valoda, galisiešu valoda, basku valoda un oksitāniešu valodas araniešu dialekts | ||||
| Galvaspilsēta | Madride | ||||
| Lielākās pilsētas | Madride Barselona Valensija |
||||
| Monarhs | Huans Karloss I | ||||
| Premjerministrs | Hosē Rodrigess Sapatero | ||||
| Platība - Kopā - % ūdens |
504 782 km² 1,04% |
||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā (2003) - blīvums |
42 717 064 85/km² |
||||
| Apvienošanās | 1516.gadā | ||||
| Valūta | eiro/eira | ||||
| Laika zona | UTC +1 | ||||
| Valsts himna | La Marcha Real | ||||
| Interneta domēns | .ES | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +34 | ||||
Spānijas Karaliste jeb Spānija (spāņu un galisiešu valodā: Reino de España vai España; kataloņu: Regne d'Espanya; basku: Espainiako Erresuma) ir valsts Eiropas dienvidrietumos, Ibērijas pussalā. Tā robežojas ar Portugāli rietumos, Franciju un Andoru ziemeļaustrumos, Gibraltāru - dienvidrietumos. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos - Vidusjūra.
Satura rādītājs |
Administratīvais iedalījums
Spānija sastāv no 17 autonomiem apgabaliem un 2 autonomām pilsētām. Autonomie apgabali, savukārt, dalās provincēs. Spānijā ir 50 provinces.
Autonomie apgabali
- Andalūzija (Andalucía)
- Aragona (Aragón)
- Astūrija (astūriski: Principáu d'Asturies, spāniski : Principado de Asturias)
- Balearu salas (kataloniski: Illes Balears / spāniski : Islas Baleares)
- Basku zeme (Euskadi basku valodā/País Vasco spāniski)
- Kanāriju salas (Islas Canarias)
- Kantabrija (Cantabria)
- Kastīlija-Lamanča (Castilla-La Mancha)
- Kastīlija-Leona (Castilla y León)
- Katalonija (Catalunya kataloniski/Cataluña spāniski/ Catalunha araniski)
- Estremadura (Extremadura)
- Galīsija (Galicia vai Galiza galisiski)
- Larjoha (La Rioja)
- Madride (Madrid)
- Mursija (Murcia)
- Navarra (Nafarroa basku valodā/Navarra spāniski)
- Valensija (Comunitat Valenciana kataloņu valodas valensiešu dialektā/Comunidad Valenciana kā oficiālais nosaukums spāniski).
Klimats
Lielākajā daļā Spānijas valda silts Vidusjūras klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. Spānijas ziemeļos gaisa temperatūra dažkārt ziemā ir zem 0 0C, bet Spānijas dienvidu piekrastē, diennakts vidēja gaisa temperatūra ziemā ir 13,9 0C. Valsts lielākajā daļā nokrišņu daudzums ir mazāks nekā 600 mm.
Vēsture
Kopš seniem laikiem Ibērijas pussalu apdzīvoja ciltis, no kuru apzīmējuma ibēri cēlies pussalas nosaukums. Tā ietilpa Romas impērijas sastāvā, pēc tam izveidojās barbaru karalistes, mauru kalifāts, kristiešu karalistes, līdz 1492. gadā tika izveidota Spānijas karaliste. No 15. līdz 17. gadsimtam Spānija izvērsās par milzīgu koloniālo impēriju, militāri un ekonomiski spēcīgāko, plaukstošāko valsti Eiropā ar plašiem koloniālajiem īpašumiem Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā. Sākot ar 17. gadsimtu Spānija sāka zaudēt savu lielvalsts statusu, līdz ar to arī ietekmi Eiropā.
Spānijas monarhi
- Karloss I 1516-56
- Felipe II 1556-98
- Felipe III 1598-1621
- Felipe IV 1621-65
- Karloss II 1665-1700
- Filips V 1700-46
- Fernando VI 1746-59
- Karloss III 1759-88
- Karloss IV 1788-1808
- Fernando VII 1808, gāzts no troņa
- Žozefs I Napoleons 1808-13
- Fernando VII 1813-33, atguva troni
- Isabela II 1833-68
pagaidu valdība 1868-70
- Amadeo I 1870-73
Pirmā republika 1873-74
- Alfonso XII 1874-86
- Alfonso XIII 1886-1931
- Huans Karloss I 1975-mūsdienas
Skat. arī
|
||||||||||||||
|
|||||
|
||||||||
