Vienotais resursu vietrādis

Vienotais resursu vietrādis (vietrādis URL, URL) ir standartizēta resursa (kā dokuments vai bilde) adrese Internetā (vai citviet). Tos pirmoreiz izveidoja Tims Bērnerss-Lī lietošanai globālajā tīmeklī, bet pašreiz lietojamās formas nosaka standarts RFC 2396 (1998).

Vienotais resursu vietrādis bija fundamentāla inovācija Interneta vēsturē. Tā sintakse ir veidota tā, lai būtu vispārēja, paplašināma un spējīga saturēt jebkuru simbolu kopu izmantojot ierobežotu ASCII apakškopu. Vietrāži tiek klasificēti pēc "shēmas", kas parasti norāda izmantojamo tīkla protokolu.

Definīcija

URL un URI

URL ir viens no URI veidiem. Vēsturiski abi termini bieži vien ir lietoti kā sinonīmi, jo gandrīz visi URI vienlaicīgi ir arī URL. Šī iemesla dēļ, daudzviet, kur šajā rakstā tiek runāts par URI, tas attiecināms arī uz URL.

URL shēma

URL sākas ar shēmas nosaukumu, kam seko kols un shēmai raksturīgā daļa.

Daži URL shēmu piemēri:

• http - HTTP resursi
• https - HTTP caur SSL
• ftp - FTP
• mailto - E-pasta adrese
• ldap - Lightweight Directory Access Protocol pieprasījumi
• file - lokālā datora resursi vai resursi, kas pieejami koplietošanai lokālajā tīklā
• news - Usenet ziņu grupas
• gopher - Gopher protokols
• telnet - Telnet protokols

Vispārīga URI sintakse

Shēmai raksturīgā daļa ir akarīga no izmantotās shēmas. Shēmas, kas izmanto tipiskus uz savienojumu balstītus protkolus, atbilst sekojošai "vispārīgai" URI sintaksei:

shēma://lietotājvārds:parole@avots:ports/ceļš?vaicājums#grāmatzīme

Lietotājvārds un parole izmantojama tikai, ja lietotāja autorizāciju pieprasa servera līmenī

Avots parasti ir servera nosaukums vai IP adrese, kas vajadzības gadījumā tiek papildināts ar kolu un izmantojamā porta numuru (ja tiek lietots nestandarta ports). Tas var saturēt arī informāciju par lietotājvārdu un paroli.

Ceļš ir hierarhiska atrašanās vietas norāde, izmantojot slīpsvītru ("/") kā komponenšu atdalītājsimbolu.

Vaicājuma daļa ir paredzēta, lai izteiktu parametrus, kas nododami uz servera esošai datu bāzei.

Grāmatzīme norāda kura lapas daļa jāparāda pārlūkprogrammai

URI atsauces

Reģistrjūtīgums

Vietrāži pamatā ir reģistrjūtīgi, tomēr tas ir servera administratora ziņā, vai likt serverim ņemt vērā burtu reģistru atbildot uz pieprasījumiem. Daži tīmekļa serveri nosūta vienu un to pašu lapu neatkarīgi no tā, vai pieprasījumā lietoti lielie vai mazie burti.

Vietrāži ikdienā

HTTP vietrādis vienā adresē satur četras informācijas vienības, kas nepieciešamas informācijas iegūšanai no Interneta:

• saziņā izmantojamo protokolu
• saimniekdatora (servera) adresi
• servera portu, kuram pieslēgties
• ceļu uz servera resursu

Tipiska vietrāža piemērs:

  http://lv.wikipedia.org:80/wiki/Special:Search?search=Latvija&go=Go

kur

• http ir protokols
• lv.wikipedia.org ir saimniekdators
• 80 ir servera porta numurs (80 ir noklusētā vērtība HTTP protokolam, tāpēc to varētu arī nenorādīt)
• /wiki/Special:Search ir ceļš uz resursu
• search=Latvija&go=Go ir vaicājuma virkne; šī daļa ir opcionāla

Vairums tīmekļa pārlūkprogrammu neprasa lietotājam ievadīt "http://" lai atvērtu tīmekļa lappusi, jo HTTP ir tīmekļa pārlūkprogrammās visplašāk lietotais protokols. Tāpat, tā kā 80 ir noklusētais HTTP protokola ports, arī to norādīt nav nepieciešams. Parasti pārlūkprogrammā tiek ievadīts daļējs vietrādis, piemēram, lv.wikipedia.org/wiki/Latvija. Lai dotos uz mājas lapu, parasti pietiek ievadīt saimniekdatora nosaukumu, piemēram, lv.wikipedia.org.

Tā kā HTTP protokols ļauj serverim atbildēt uz pieprasījumu pāradresējot tīmekļa pārlūkprogrammu uz citu URL, daudzi serveri atļauj lietotājam izlaist arī citas vietrāža daļas, piemēram, "www.", kā arī noslēdzošo slīpsvītru, ja pieprasāmais resurss ir direktorijs. Tomēr, šādas URL daļu izlaišanas tehniski veido pavisam citu URL, tādēļ tīmekļa pārlūkprogramma nevar veikt šīs korekcijas pati, tai ir jāpaļaujas uz serveri. Teorētiski ir iespējams, ka serveris atgriezīs divas dažādas lapas vietrāžiem, kuri atšķirsies tikai ar noslēdzošās slīpsvītras esamību vai neesamību.

Ievērojiet, ka vietrādī lv.wikipedia.org/wiki/Latvija, piecu elementu hierarhiskā secība ir: org - wikipedia - lv - wiki - Latvija, t.i. pirms pirmās slīpsvītras no labās puses uz kreiso, pēc tās - no kreisās puses uz labo.

Skatīt arī

• Internets